Literatūras ceļvedis

Ilustrācija: Laura Lukeviča Dabai nav atvaļinājuma Cilvēki saliek kalendāros atvaļinājumus, audzē un ēd tomātus, dodas pie dabas un mēģina uz brīdi dzīvot lēnāk. Tomēr dabai atvaļinājuma nav. Tā neapstājusies briest, zied un mainās. Daba arī šovasar uzstājīgāk atgādināja par savu vētraino spēku. Pēc ciklona "Priska" plosīšanās sev apkārt pamanīju pārsteidzoši daudz cilvēku patiesi skumstam par nolauztajiem un ar saknēm izrautajiem kokiem. Varbūt tāpēc, ka man apkārt ir tik da

No visas Bukera grāmatu kaudzes no šīs laikam baidījos visvairāk. Kad aprakstā lasīju par Kosovas spīdzināšanas upuri, kuram Ņujorkā dzīvojoša albāņu izcelsmes tulkotāja kļūst par valodas barjeras kliedētāju psihoterapijā, šaubījos, vai spēšu šo palasīt. Katru grāmatu uztveru kā īstu pasauli, kurā esmu līdz ausīm iekšā. Tālab nav nekāds pārsteigums, ka tieši šī bija aizslīdējusi kā viena no pēdējām garā saraksta grāmatām, pirms iesoļoju īsā saraksta sešiniekā. Tomēr saņēmu dr

Ilustrācija: Laura Lukeviča Aktualitātes un aicinājumi "Literatūras ceļveža" novērtēšanas aptauja Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš darbu uzsākusi jaunā "Literatūras ceļveža" redaktore Anita Veckalne, tāpēc vēlamies noskaidrot lasītāju viedokli par portāla saturu, kvalitāti un noderību. Mums ir svarīgi saprast, vai "Literatūras ceļvedis" atbilst Jūsu vajadzībām, kas tajā izdodas vislabāk un ko būtu nepieciešams pilnveidot. Jau iepriekš pateicamies par aptaujai veltīto laiku,

Vizuāli pārsātinātajā ikdienā redze nenoliedzami ir kļuvusi par galveno maņu, otrajā vietā, visticamāk, atstājot dzirdi. Bet vai tā ir bijis vienmēr un kā apkārtni uztvert cilvēkam, kura vārdu krājums ir nepietiekams? Džemala Karčhadzes (ჯემალ ქარჩხაძე, 1936-1998) novele "Igi" vēsta par seniem laikiem, par aizvēsturi, kad cilvēku priekšstatus par pasauli lielākoties veidoja mīti. Igi starp pirmatnējiem ciltsbrāļiem atšķiras. Viņam ir neērti pastāvīgi atrasties saliektā stājā.

🎧 Klausies apskatu Spotify. Starp klusumu pirms priekškara pacelšanās un aplausu pērkonu skatītāju zālē slēpjas visa baletdejotāja dzīve – kaisles, pašatdeves un vientulības pilna. Šajā pasaulē lasītāju ieved Guntas Bāliņas un Jāņa Siliņa monogrāfija "Klusums un pērkons. Janīna Pankrate", kas, atklājot izcilās baletdejotājas Janīnas Pankrates dzīvesstāstu, piedāvā aizraujošu ceļojumu Latvijas baleta, operetes un teātra vēsturē. Sākotnēji darbs rada krāšņa fotoalbuma iespaid

Noela dzīvi satricina blīkšķis vannasistabā. Noels redz, ka viņa māte ir nokritusi un neceļas. Lai nomierinātos, puisis izņem augu no blakus esošā puķupoda un uzliek puķupodu uz galvas. Iestādījis sevi, viņš prāto, ko darīt tālāk. Jāzvana palīdzībai, bet kāds bija numurs? Noels atceras, ka tas bija kā no ūdens izlekusi zivs, kas apmetusi loku. Kad operators jautā adresi, Noels tikai atceras Kārli, kuram bija Ziemassvētku vecītim līdzīga bārda. Par laimi, operators izdomā, ka

Atvaļinājums man nekad nav bijis par tālām zemēm, eksotiskiem kadriem vai ziliem peldbaseiniem. Katrās īsākās vai garākās brīvdienās neapzināti esmu meklējusi bērnības brīvlaika sajūtu. Pavēnī zem ābeles, uz noklātas vatētas segas, lasīt savu mīļāko grāmatu, šūpināt kājas un sakasīt odu pumpas līdz asinīm. Pēc dienas, kas bijusi pilna ar mellenēm, jāņogām, ērkšķogām, peldēm, makšķerēšanu un rāpšanos riekstkokā, gulēt starp smaržīgiem zāļu tēju pušķīšiem, kas sakārti žāvēties,

Taras Menonas debijas romāns "Zem ūdens" ir par draudzību, zaudējumiem, sērām, dabu un dabas katastrofām. Romāna darbība notiek divos dažādos zīmīgos laikos – 2004. gadā un 2012. gadā. 2004. gada Ziemassvētkos pasauli pārsteidza cunami, kas plosījās Indijas okeānā, bet 2012. gadā Ņujorkai tuvojās viesuļvētra "Sendija". Galvenā varone Marissa ir piedzīvojusi 2004. gada traģisko cunami, kurā ir zaudējusi draudzeni, un arī pieaugušā vecumā viņu joprojām vajā atmiņas par pagātn

Noslēgušies vieni no nozīmīgākajiem vasaras literatūras svētkiem – Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā pasniegšanas ceremonija. Jau divdesmit otro reizi, atzīmējot izcilā dabas dzejnieka un rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu, 24. jūlijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tika apbalvoti autori un mākslinieki par nozīmīgiem sasniegumiem bērnu un jauniešu literatūrā, tulkošanā un grāmatu mākslā. "Literatūras ceļvedim" bija gods pi

Angļu valoda grāmatās. Kāpēc tā kļūst arvien populārāka jauniešu vidū? Arvien vairāk jauniešu mūsdienās dod priekšroku lasīšanai angļu valodā. Kāpēc tā ir? Ventspils bibliotēkas lasītāja Emīlija dalās ar viedokli, kāpēc arvien vairāk jauniešu izvēlas lasīt grāmatas tieši angļu valodā: “Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc daudzi pusaudži izvēlas lasīt grāmatas angļu valodā jeb oriģinālvalodā, manuprāt, ir pieejamība. Jaunas un populāras grāmatas bieži vispirms tiek izdotas

No sevis neaizbēgsi. Pat tik lielā, plašā un skaistā kontinentā kā Austrālija, cilvēks var justies vientuļš, nesaprasts, nelaimīgs. Jo sevi un savu emocionālo bagāžu visur ņemam līdzi. Sieviete, kura par sevi saka, ka ir no valsts, kas vairs neeksistē, ar vīru (kanādieti) dodas no Sidnejas uz Brokenhilu un atpakaļ. Nekas nenotiek, pat gadalaiki īsti nemainās. Vai mūs definē piederība valstij, valodai, ģeogrāfiskai vietai, jo esam tajā uzauguši un veidojušies? Bet vai tāpēc vi

Latvijā, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm, oriģinālliteratūras pieejamības veicināšana visplašākajai sabiedrībai ir vēl samērā jauna parādība, kuras nozīmīgākais iedīglis meklējams tikai pirms pāris gadiem Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras izveidotajā rakstnieku konkursā "Viegli lasīt". Konkursā atzinību guvušie stāsti savu ceļu pie lasītājiem turpina grāmatu formātā, ko dāsni atbalsta un nodrošina akciju sabiedrība "Va

Grāmatu ir neskaitāmi daudz, un reizēm tās aizplūst mums garām nepieminētas, kaut ir aizraujošas un spēcīgas. Tāpēc turpmāk katrā "Literatūras ceļveža" numurā dalīšos ar septiņām grāmatām, kas liek ķermenim sajust to tirpšanu elkoņos un pārliecību, ka pie šīs grāmatas ir jāapstājas. Šīs nav septiņas labākās grāmatas. Šīs ir septiņas grāmatas, kuras šobrīd neliek man mieru. Grāmatas, kuru dēļ ir vērts izplēst vietu savā ikdienā, lai par spīti laika trūkumam, piedzīvotu to, ko

2026. gada jūnijā apgādā "Bolderāja" iznākusi Līvas Zolnerovičas grāmata "Hipiji Latvijā. 20. gs. 60. līdz 90. gadi". Kā norāda izdevējs, šī ir pirmā reize, kad tik plašā pētījumā apkopotas atmiņas, intervijas, fotogrāfijas un stāsti par Latvijas hipiju kustību. Grāmata veidota kā viegli lasāms, plašākai auditorijai paredzēts darbs, kas tapis, balstoties autores maģistra un doktora studiju laikā veiktā apjomīgā pētījumā. Izdevumu "Hipiji Latvijā" veido divas daļas. Pirmajā la

Pirmdienas rītā, ieradies darbā, pirmoreiz no kolēģes uzzināju par plašo diskusiju par šī gada Latvijas Literatūras gada balvas laureātu nominācijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā" un programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" iekļauto darbu vecuma kategorijā "7+", ko ilustrējis Jurijs Tatarkins un izdevis “Liels un mazs”. Dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Šteinberga debija bērnu literatūrā izraisīja plašu rezonansi, jo divos dzejoļos apskatīta